Bērnam ir jādod iespēja attīstīties tādā pozā, kādā viņš jūtas labi. Sākumā tā ir poza uz muguras. Atkarībā no bērna veselības stāvokļa, kā arī ņemot vērā viņa uzvedības reakciju, ir jāizmanto visas iespējamās pozas – guļus uz muguras, guļus uz vēdera, guļus uz sāniem.
Kas ir pozicionēšana un kāpēc tā ir svarīga?
Tikko dzimušam bērnam, pozicionēšana ir pozas izvēle ar vismazāko iespējamo gravitācijas spēka ietekmi .
Pareizās pozas izvēle ietekmē zīdaiņa veselību, pat dzīvību.
Mazuļa pareiza pozicionēšana:
- ietekmē mazuļa gūžas – novērš deformācijas,
- sekmē vēdera darbību (mazina zarnu kolikas),
- uzlabo mazuļa miegu,
- uzlabo dziļo jušanu,
- veicina pareizu elpošanu, kā arī galvas smadzeņu asinsriti,
- palīdz mazulim izjust pozitīvo kustību pieredzi,
- nodrošina, ka mazuļa locītavu novietojums kļūst fizioloģiskāks,
- palielina mazuļa iespējas (vēlmi) kļūt aktīvākam un patstāvīgākam, jeb attīsta mazuļa aktivitāti.
Ir aktīva pozicionēšana – kad bērns spēlējas vai pasīva pozicionēšana – kad bērns konkrētā pozā guļ.
Pozicionēšanas pamatprincipi atšķiras katrā bērna attīstības mēnesī. Pozu, kādu vēlamies piedāvāt zīdainim, atkarīga no vecuma un konkrētajām problēmām. Pozicionēšana jāizvērtē individuāli.
Pozicionēšana uz muguras
- Ķermenītis novietots simetriski.
- Rokas un kājiņas, pēc iespējas ir saliektas.
- Pleci ir atbrīvoti, tādējādi ātrāk tiek sekmēta mazuļa dūrītes vai pirkstiņu zīšana, bet vēlāk – spēlēšanās ar rokām. Rociņas novietotas tuvāk mutei.
- Labāk izjūt sava ķermeņa kustības, ja poza ir stabilizēta, palīdz attīstīt pirmās nozīmīgākās kustības.
- Galvu uz pakavspilvena nekad neliek, bet iekārto mazuli tā, lai galva būtu uz pamata un kājiņas mazliet paceltas.
- Mazulis guļ kā ligzdiņā, turpinot sajust pozu kā mātes vēderā.
No 3-4 mēneša vecuma, atrodoties pozā uz muguras, mazulis var spēlēties ar savām rociņām, redzēt un izjust rokas, un turēt rotaļlietas savā priekšā. Bērns pats caur savu pieredzi apgūst velšanās kustības uz sāniem un vēlāk uz vēdera. Tāpēc pozā uz muguras zīdainis iegūst svarīgu kustību pieredzi.
Pozicionēšana uz vēdera
No 4. dzīves mēneša, poza uz vēdera palīdz nostiprināt muguras un kakla muskulatūru, veicina galvas kontroli un stabilitāti, attīsta un nostiprina mazuļa rokas, veido apakšdelma balsti, kā arī iztaisno mazuļa gūžas locītavas. Bērniņs sāk pakāpeniski iztaisnoties no saliektās pozas, kāda bija piedzimstot.
Tāpat, atrodoties uz vēdera, mazulis var spēlēties ar rotaļlietām, tātad mazulis ir aktīvs un izrāda patstāvību.
Tomēr, atrašanās uz vēdera ir kaitīga, ja tikko dzimis bērniņš nakts laikā tiek guldīts šajā pozā, aizmieg un šādā stāvoklī atrodas ilgāku laiku.
Tāpēc, ir svarīgi, lai mazuļa tuvumā atrastos pieaugušais un ļoti mazus bērnus – pozicionēt uz vēdera drīkst dienas laikā un tai jābūt saistītai ar situāciju, piemēram, atraudziņa gaidīšanas brīdi. Tad mazulim caur pareizu kustību pāreju jāpiedāvā poza uz sāniem vai uz muguras.
Protams, pēc pusgada vecuma, lielāki zīdaiņi var atrasties uz vēdera ilgāku laiku. Jo poza uz muguras viņiem ir neinteresanta un garlaicīga, bērns šai laikā aktīvi veļas no muguras uz vēdera. Lai gan apgūstot velšanās prasmes pozā uz vēdera, vēlams mazulim piedāvāt rotaļas arī uz muguras. 6 -7. mēneša vecumā zīdainim jānodrošina pēc iespējas daudzveidīgākas kustības un pozas.
Ja Mēs ļoti mazu bērnu noliekam bez pozicionēšanas palīglīdzekļiem, un bērna muskulatūras sasprindzinājums ir zems, tad bērns gulēs “vardes pozā” ar izvērstām gūžas locītavām. Šādā pozā mazulim nepieciešama palīdzība. Pārmērīgs izvērsums gūžas locītavās izstiepj gūžas iekšējos muskuļus, kas ir atbildīgi par mazuļa muskulatūras sasprindzinājumu un kustībām pret gravitāciju. Svarīgi nepieļaut platu atbalsta laukumu pret pamatu.
Bez tam, minētajā pozīcijā ar platu atbalsta bāzi, radīsies spiediens uz bērna diafragmu, tādējādi apgrūtinot elpošanu. Tāpēc kājas jāsaliec celīšos un jābīda uzmanīgi zem mazuļa vēderiņa. Atbrīvosies bērna diafragma, un viņš varēs brīvi elpot.
Pēdu pataloģijas veidošanos var novērst, bērniņam zem apakšstilbiem paliekot sarullētu autiņu.
Pozicionēšana guļus uz sāna
Mazulis pats nespēj nogulēt uz sāniem, jo muskulatūras sasprindzinājums ir par zemu. Lai noturētu mazuli šajā pozā, viņš ir jāatbalsta ar pozicionēšanas palīglīdzekļiem.
- Mazuļa rociņa nedrīkst būt saspiesta, lai netraucētu asinsriti.
- Simetrisku attīstību var panākt, izmantojot gan labo, gan kreiso sānu guļu.
- Pēc barošanas bērniņu vajadzētu novietot uz labā sāna, lai sekmētu kuņģa iztukšošanos.
- Bērniem, kuri guļ uz sāniem un ļoti atliec galviņu, ir nepieciešams stingrs atbalsts, kas ietvertu galviņu. Starp kājiņām nepieciešams sarullēts autiņš, kas nodrošinās brīvāku elpošanu, muskulatūras vienmērīgāku sasprindzinājumu kājiņās un atvieglos mugurkaula pozīciju.
Pakavspilvenu liek gar muguru un starp kājām, tas dod stabilu sānu pozīciju, sakārtošanu uz viduslīniju. Mazulis tiek sakārtots embrionālajā pozā.
Ļoti maziem bērniem, atrodoties uz sāniem, mazuļa kāja ir uz palīglīdzekļa, piemēram, spilventiņa, kas atbalsta mazuļa muguru.
Svarīgi, lai mazuļa kāja pilnībā atrastos uz spilvena virsmas, jo šāda poza atvieglo muguras stāvokli, nodrošina brīvākas kustības gūžās un lieliski bērniņu atbalsta un stabilizē, lai viņš nejauši nepārveltos.
Atrodoties uz sāniem, mazulis var ērti vērot visu, kas notiek mazuļa redzeslokā. Stāvoklis uz sāniem ir terapeitisks un trenējošs, tā bērniņš mācās saglabāt līdzsvaru un sevi stabilizēt. Labas līdzsvara prasmes mazulis demonstrē, ja pozā uz sāniem izrāda aktīvu rotaļāšanos un darbības ar rokām. Uz sāniem mazulis var atrasties ilgu laiku, šādā pozā var aizmigt un gulēt.
Palīglīdzekļi pozicionēšanā
Palīglīdzekļi pozicionēšanā – sarullēts autiņš, dvielītis, sedziņa, spilventiņš, pakavspilvens. Jāatceras, ka katrā attīstības vecumā, pozicionēšanas principi atšķiras. Katrs bērns jāizvērtē individuāli, iesakot pozicionēšanas veidu, izmantojamos materiālus, virsmu – segumu. u.c.
