Gūžas locītavu nozīme bērna attīstībā
Bērna fiziskajā attīstībā īpaši pirmajā dzīves gadā liela loma ir mazuļa gūžas locītavu fizioloģiskajam stāvoklim un kustību apjomam. Savlaicīgi pārbaudīt un konstatēt, piemēram, gūžu asimetriju, ir nepieciešams, lai bērnam neveidotos stājas asimetrija un netiktu kavēta bērnam fiziskā attīstība.
Par normālas gūžas locītavas attīstības priekšnoteikumu uzskatāmas pareizas artikulējošo kaulu attiecības locītavā; normāls muskuļu līdzsvars un pilns kustību apjoms.
Bērnam piedzimstot, gūžu locītavas fizioloģiski vēl ir nenobriedušas, un statistiski 60% stabilizējas līdz vienas nedēļas vecumam, bet 88% – stabilizējas līdz divu mēnešu vecumam.
Lielākam gūžas locītavas attīstības traucējumu riskam pakļauti pirmdzimtie bērni, jo mātes iegurnis ir šaurāks un bērnam tajā iespējams mazāks kustību apjoms. Tāpat risks augstāks ir priekšlaicīgi dzimušiem, neiznestiem bērniem un mazuļiem ar tūpļa guļu iegurnī (jo mazuļa gūžas un kājiņas nevar pilnvērtīgi kustēties), turklāt statistiski meitenes gūžas locītavu attīstības traucējumiem tiek pakļautas vairāk – to nosaka sievišķie dzimumhormoni.
Gūžu locītavu apskates laikā tiek vērota ādas kroku simetrija un kāju garums. Ja ārstam izmeklēšanas laikā rodas aizdomas par iespējamu gūžu locītavu patoloģiju, kā papildizmeklējumi var tik nozīmēts «zelta standarts» – ultrasonogrāfija (jau sākot ar 4-6. dzīves nedēļu) vai rentgens (pēc 3 mēnešu vecuma)
Kāju augšana
Apakšējo ekstremitāšu aizmetņi izveidojas 4. grūtniecības nedēļā, sākotnēji tie ir vērsti uz āru, bet tad septītajā nedēļā kājas aizmetnis rotē, vēršoties uz iekšpusi. Šīs rotācijas dēļ pirkstiņi vēršas pretim viens otram. Pārējā grūtniecības laikā un agrīnā bērnībā kājas pamazām vēlreiz pavēršas uz sāniem, un dzimšanas laikā kājiņas lielākoties vērstas taisni uz priekšu. Neliela rotācija tiek uzskatīta par normālu attīstības procesu, tomēr pārāk liela kāju rotācija jau tiek dēvēta par „vērpšanos”.
“X” veida kājas
Vizuāli “X” veida kājiņas veido “X” burtam līdzīgu figūru, kad ceļgali ir ieliekti uz iekšu un saskaras, bet apakšstilbi ir izvērsti uz āru un starp potītēm paliek sprauga vairāku pirkstu, vai pat plaukstas platumā.
X veida kājiņas bērniem vecumā no 2 līdz 5 – 6 gadiem ir normāls kāju fizioloģiskas attīstības stāvoklis un, ja tas atbilst normas robežām, tad vecāku uztraukumam nav pamata.
Visizteiktākā “X “forma kājām veidojas 3 – 4 gadu vecumā.
“O” veida kājas
Šāds kāju stāvoklis vizuāli veido O burtam līdzīgu figūru, kad ceļgali un apakšstilbi nesaskaroties ir izliekti uz āru.
“O” veida kājas līdz 1,5 g. vecumam ir Normas variants.
Ja bērnam ir 2 gadi, un raksturīgas “O” veida kājas, jāveic rentgens.
Svarīgi faktori Ca vielmaiņa, liekais svars, D vitamīns uzturā, svaigs gaiss, mērena sauļošanās.
“O” un “X” veida kāju veicinošie faktori
Gūžas locītavas iekšējā vai ārējā rotācija
Pārāk agra bērna vertikalizēšana uz kājām
Vielmaiņas slimības, Ca uzsūkšanās traucējumi
Liekais svars
Vāji attīstīta kāju muskulatūra, saišu hipermobilitāte
Rahīta pazīmes
Pārmantojamība no vecākiem
Plakanā pēda
Plakanā pēda
Plakanā pēda – tā ir pēdas deformācija, kurai ir raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās. Skatoties uz bērna pēdām no aizmugures, pēda ir novirzīta uz iekšpusi attiecībā pret potītes asi (papēdis neatrodas perpendikulāri pret atbalsta virsmu)
Plakano pēdu var konstatēt pēc pēdas velves iekšējās malas.
Labs paņēmiens ir izveidot pēdas nospiedumu uz papīra, vai paskatīties, kādu nospiedumu atstāj slapja pēda, piemēram, bērnam izkāpjot no vannas. Tāpat bērnam var likt piecelties pirkstgalos – balstoties uz pēdas priekšējās daļas, tiek iedarbināti muskuļi, kuri atjauno velvi, un tā parādās vai kļūst labāk redzama.
Plakanās pēdas veicinošie faktori
Liekais svars
Nepiemēroti, neērti apavi
Agrīni bērna vertikalizēšana uz kājām, staigātapmācība
Smagas infekcijas slimības, piem., poliomielīts
Pārslimots rahīts
Iedzimtība
Liela slodze, neracionāla, smaguma nešana
“X” veida kāju deformācija
Staigāšana uz pirkstgaliem
Bērns eksperimentē, sajūt dazādas prasmes, kā pārvietoties, atklāj pēdas elastību un mobilitāti – ko izdarīt ar pēdu. Dažkārt staigāšanu uz pirkstgaliem novēro emocionālos pacēluma brīžos.
Līdz trīs gadu vecumam tā var būt pilnīgi normāla parādība.
Pēc trīs gadu vecuma staigāšanai uz pirkstgaliem ir kāds neiroloģisks iemesls. Būtu jāizvērtē kopumā bērna stāja, gaita, muskulatūras spēks, līdzsvars, koordinācija, kustību prasmes, kustību pārejas.
Kad jāmeklē speciālista palīdzība nepareizu ceļu, gūžu un pēdas locītavu izliekuma gadījumā?
Sūdzības par sāpēm pēdās, ceļa locītavas iekšpusē, mugurkaulā
Izmaiņas stājā, gaitā
Nogurums, nespēja koncentrēties, galvassāpes
Pievērst uzmanību, kā bērns savu pirmo apavu pazoles nonēsā pēdas iekšpusē (normā purngals no iekšpuses, bet papēdis no ārpuses)
Jebkuras aizdomīgas pozas un kustības pirmskolas vecumā
3 – 4 gadu vecumā, apskate pie fizioterapeita, profilaktisko vingrojumu uzsākšana, nepieciešamības gadījumā uzturēšana
Kustību terapija
Agrīnā vecmā, izmantojot zolītes un ortopēdiskos apavus, pēdas kauli attīstīsies pareizi, toties muskuļi savu lomu nepildīs, fiziski attīstīsies mazāk. Zolītes un supinatori vai ortopēdiskie apavi tikai tad, kad bērnam sāp kājas, viņš sūdzas par nogurumu.
Bērnam pēdas velves vēl nav attīstījušās un pēdā ir zemādas tauku spilventiņi – tādēļ izskatās, ka pēdas velvītes izliekums ir nepietiekams.
Efektīvākais veids, kā palīdzēt pēdas attīstībai, ir vingrojumi kājām, jo pēdiņa izskatās plakana tieši vājo saišu dēļ, kuriem vēl jāļauj attīstīties.
Ik pēc 2 – 3 mēnešiem nofilmēt vai nofotografēt pēdu pozīciju, bērna gaitu un stāju – labs veids, kā vērot izmaiņas.
Kādas pamataktivitātes nepieciešams veikt nodarbībās pie speciālista?
Stājas un gaitas izvērtējums
Pasīvas kustības pēdās pilnā kustību apjomā, ikru muskulatūras stiepšana
Rāpošana, līšana, staigāšana, piecelšanās, pietupšanās pa mīkstu, grimstošu segumu /vasarā izmanto smiltis/
Staigāšana pa nelīdzenu virsmu, slīpu virsmu – staigāt uz augšu, uz leju – basām kājām
Vingrojumi, iesaistot pēdas un pirkstu atliecējmuskulatūru – piem.sēdus pozā krāmēšanas uzdevumi ar pēdu, pirkstiem
Izmantot zemās pozas, stimulēt rāpošanu, piedāvāt tuneli
Vispārattīstošie vingrojumi muguras, vēderpreses, augšējo un apakšējo extremitāšu vingrojumi pozās uz vedera, muguras, sēdus
Vingrojumi ar šauru atbalsta bāzi, līdzsvara un muskulatūras spēka attīstībai
Izslēgt lēcienus, palēcienus, mazus mikrotriecienus uz locītavām
Turku pozas izmantošana sēdus pozīcijā “X” veida kāju gadījumā
Sekmēt gūžas locītavas iekšrotācijas kustības – svaru pārneses vingrojumi uz bumbas sēdus pozā
Sēdus pozīcijā krāmēšanas uzdevumi abām pēdām vienlaicīgi, sekmējot ceļu locītavās atvērumu
Tupus pozas izmantošana – ikdienas aktivitātēs, kad ceļu locītavas vērstas uz sāniem
Vispārattistošie vingrojumi
Līdzsvara, koordinācijas vingrojumi