Kas ir Kinezioloģiskā teipošana?
Pats vārdu savienojums sastāv no diviem vārdiem ”kinesio” (kustība) “tape” (lente). Metodi 1973.gadā ASV izstrādāja japāņu izcelsmes ārsts Kenzo Kase. Pirmo reizi metodes pielietojums plašai publikai tika parādīts 1988.gadā Seulas olimpiskajās spēlēs.
Kinezioloģiskā teipošana ir salīdzinoši jauna ārstēšanas metode, kuras pamatā ir elastīga kokvilnas materiāla – plākstera/lentes uzlikšana problēmvietai, tai skaitā,- traumētajai vietai.
Metodes būtība ir lipīgu auduma lentu pielīmēšana (uzlikšana), ņemot vērā muskuļu un locītavu kustību vektorus (virzienus). Šo lentu sauc par teipu. Lai pareizi uzliktu (pielīmētu) teipu, labi jāpārzina cilvēka anatomija.
No kā sastāv kinezioloģiskais teips?
Tā ir kokvilnas materiāla lente, kura ir pārklāta ar hipoalerģisku līmi, kura tiek aktivizēta ķermeņa temperatūras iedarbībā.
Lente stiepjas tikai garenvirzienā un var izstiepties apmēram par 60% no tās sākotnējā garuma. Lente sastāv no precīzi izvietotām elastīgām šķiedrām, kuru struktūra ir līdzīga pirkstu nospiedumiem. Lente ir mazliet plānāka par cilvēka ādu.
Teips nesatur medikamentus, nesatur lateksu, ir gaisa un ūdens caurlaidīgs. Teips ir izturīgs, tai skaitā pret ūdens iedarbību. Ar teipu drīkst peldēties, mazgāties.
Jāatceras, ka ziemas periodā stingri aizliegts pēc mazgāšanās iet ārā, salā. Mitrais teips pie ādas radīs apsaldējuma riskus.
Pēc elastīguma īpašībām teips ir maksimāli tuvs cilvēka ādas īpašībām. Teipu var izmantot 4-5 dienas.
Kāda nozīme ir teipa krāsām?
Zila – nomierinošs efekts. Izvēlas ar mērķi samazināt muskulatūras tonusu – sasprindzinājumu.
Sarkana – aktivizējoša darbība. Izvēlas ar mērķi tonizēt, palielināt muskulatūras tonusu, sasprindzinājumu.
Gaiši brūna – neitrāla darbība.
Kādos gadījumos ir nepieciešama teipošana?
- Stājas vājums bērniem, pirmsskolas vecuma bērniem.
- Pusaudžiem – “X” veida, “O” veida kāju pozīcija – muskulatūras nevienmērīgs sasprindzinājums.
- Ceļu locītavas pārmērīga iztaisnošanās.
- Saišu vājums – locītavu hipermobilitāte.
- Kakla un muguras muskulatūras asimetrija, vājums.
- Lāpstiņu “spārni”, muguras muskulatūras vājums.
- Skolioze, mugurkaula pārmērīgs izliekums krūšu vai jostas daļā.
- Vēdera muskulatūras vājums.
- Nabas trūču korekcija zīdaiņiem, zarnu peristaltikas uzlabošanai.
- Rētaudu terapija, sāpju punktu terapija, izmantojot Cross-Tape.
- Hemiparēzes.
- Plecu pinuma pēcdzemdību traumas.
- Izmainīts pēdas stāvoklis – pacelta pēdas velve, plakana pēda, iekšupvērstā pēda, greizā pēda, tendence uz iekšēju vai ārēju pēdas rotāciju.
- Spina Bifida – nepilnīga muguras smadzeņu attīstība, traucēta kustību attīstība un pārvietošanās spējas.
Kādos gadījumos kinezioloģiskā teipošana ir aizliegta?
Kinezioloģiskā teipošana ir aizliegta šādos gadījumos:
- Vaļējas, plašas brūces (jo teips nav sterils).
- Izteiktas rētas.
- Alerģiska, jūtīga āda.
- Ādas slimības, piem., psoriāze, neirodermīti u.c.
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- Akūta saslimšana, kura ir nepietiekami diagnosticēta (nav droši zināms, kāda saslimšana ir pacientam).
- Trombozes gadījumā, jo pastāv risks, ka veidosies trombs.
Kā teips iedarbojas uz cilvēka ķermeni?
Kineziloģiskajā teipošanā notiek audu slāņu mijiedarbība. Teips iedarbojas uz kustību – balsta sistēmu, nervu un asinsrites sistēmu.
Teips “paceļ” ādas virsējo slāni (epidermu). Rezultātā paplašinās zem ādas esošie mikrokapilāri un limfvadi, uzlabojas kapilārā asinsrite. Ja, piemēram, mazulis aktīvi kustina sāpošo ķermeņa daļu (roku, kāju), uz kuras ir pielīmēts teips, tad mazulis mazāk jūt sāpes
Pēc teipa pielīmēšanas, tas uzņem ievērojamu daļu no slodzes. Tāpat, teips sekmē muskuļu fizioloģiski pareizu kustību. Teips arī aktivizē noteiktus procesus cilvēka ķermenī, palīdzot audiem atjaunoties daudz ātrāk un labāk. Teips novērš iemeslus, kuri bremzē atjaunošanās procesu. Rezultātā samazinās traumu gūšanas iespējamība un paātrinās rehabilitācijas process.
Tāpat, teips:
- mazina sāpes, tūsku,
- uzlabo limfas plūsmu,
- atslogo locītavas,
- iestiepj vai atslābina konkrētu muskuli,
- koriģē radušās izmaiņas mīkstajos audos – saitēs, cīpslās,
- slēpj rētaudus,
- paplašina kustību iespējas,
- palielina starpšūnu telpu zem teipa,
- izmaina muskuļu tonusu, pateicoties ietekmei uz proprioreceptoriem – jušanas receptoriem.
Vai pacients var pats pielīmēt (uzlikt) teipu?
Pats pacients vai zīdaiņa māte teipu var uzlīmēt, ja bijusi konsultācija un precīza apmācība ar praktisku demonstrāciju konkrētai vietai, muskulim, locītavai. Jāzina, kādā metodikā teips tiks līmēts, uz kuru pusi būs iestiepums. Pacientam jāizskaidro metodikas būtība un sagaidāmais efekts.
Katrā ziņā nedrīkst pieļaut situāciju, kad pacients pats uzlīmē teipu, kur vēlas, bez konsultēšanos ar fizioterapeitu un priekšzināšanām par cilvēka anatomiju, muskulatūras funkciju, saišu mehānismu.
Jāņem vērā, ka teips slikti pielīmējas pie taukainas ādas, piemēram, ja uz ādas ir uzziests mitrinošs krēms, masāžas krēms vai masāžas eļļa. Tāpat, jāņem vērā, ka matu balzāma, kondicioniera lietošana var samazināt teipa pielipšanas spēju plecu un kakla rajonā. Teips pēc uzlīmēšanas nedrīkst uzrullēties uz augšu. Teips pēc uzlikšanas jāpaberzē, lai labāk pielīp. Ja pacientam pēc uzlīmēšanas slikta pašsajūta vai nepatīk, labāk Teipu ņemt nost.
Ja āda ir ļoti jūtīga, tad var izmantot ādas aizsardzības līdzekļus, kuri uz ādas izveido aizsargplēvīti.
Lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu, teipu jālīmē pie ādas daļas, uz kuras ir maz vai nav apmatojuma.
Rīcība pēc Teipa – plākstera uzlikšanas
Paredzēts teipu pēc uzlikšanas atstāt uz 3 – 4 dienām. Pēc teipa noņemšanas, uz 1- 2 dienām ādai ir “jāatpūšas”.
Teipam atrodoties uz ādas, drīkst iet vannā, dušā. Pēc fizioterapeita rekomendācijas un tehnikas izvēles teipa uzlīmēšanā, kā arī vecāku apmācības procesa un informācijas sniegšanas, vecāki var turpināt teipa uzlikšanu patstāvīgi mājas apstākļos.
Teipu nedrīkst karsēt (piemēram, lietojot matu fēnu), jo karsēšanas rezultātā zūd teipa pielietošanas ārstnieciskās īpašības.
Kā būtu jānoņem kinezioloģiskais teips?
Jānoņem lēni un uzmanīgi, lai izvairītos no ādas bojājumiem un pēc iespējas mazāk kairinātu ādu.
Ja teips jānoņem no ādas daļas, kura ir mazāk jūtīga, tad ar pirkstiem jāfiksē attiecīgā ādas daļa un teips jānoņem pakāpeniski, apmatojuma augšanas virzienā. Rokām jāvirzās uz teipa beigām. Pirms noņemšanas teipu var samitrināt.
Ja teips jānoņem no jūtīgākas, kā arī no mazu bērnu ādas daļas, tad teipu jāpārklāj ar bērnu eļļu tā, lai eļļa iesūcas teipā. Pēc eļļas iesūkšanās, teipu var noņemt salīdzinoši viegli. Nevajadzētu izmantot līdzekļus, kuri kairina ādu.
Pēc teipa noņemšanas, ādu var attīrīt no līmes paliekām.
Teipošanas kombinēšana ar citām metodēm
Galvenokārt, teipošanu kombinē ar citām fizioterapijas metodēm. Teipa uzlikšana ir mīksto audu atbalstoša palīgterapija, to pielietoju kā papildus terapiju, lai varētu veikt mīksto audu korekciju bērniem ar stājas un gaitas izmaiņām.