Katra bērna kustību un muskulatūras attīstība ir ļoti individuāla.
Sniedzot konsultāciju, sākumā notiek saruna ar bērna māmiņu, uzklausu vecāku novērojumus un redzējumus par bērna attīstību, aizdomīgām kustībām vai pozām. Veicu apskati un izvērtēju bērnu dažādās pozās.
Pēc Minhenes Funkcionālās Diagnostikas skalas, Alberta attīstības skalas, vai izmantojot, Bayley skalas (Bayley scales) elementus, varu sniegt vecākiem savu vērtējumu.
Kam pievēršu uzmanību, izmeklējot bērnu?
- Anamnēzes datiem – uzziņa par bērna piedzimšanas apstākļiem, slimībām, pārciestām traumām. Pievēršu uzmanību veiktajiem izmeklējumiem. Vecākiem būtu jāapkopo šie dati un jāsniedz pēc iespējas pilnīgāka informācija par mazuli. Uz vizīti lūgums ierasties ar visiem veiktajiem izmeklējuma rezultātiem.
- Novērtēju bērna dzīvībai svarīgos (vitālos) rādītājus – elpošanas un sirdsdarbības frekvenci.
- Veicu palpāciju – ar pirkstu galiem iztaustu mīkstos audus, ādu, zemādu.
- Mazuli apskatu vizuāli. Izvērtēju ādas krāsu (piemēram, ādas krāsas izmaiņas – pietūkums, temperatūras izmaiņas, mīksto audu izmēru atšķirības, salīdzinot ķermeņa abas puses var liecināt par iekaisumu u.c.
- Izvērtēju locītavu kustību apjomu, kustību kvalitāti, kvantitāti un simetriju.
- Izvērtēju muskulatūras tonusu (muskulatūras darbību). Pretestības pārbaude pasīvai kustībai (piemēram, saliecot bērna gūžas un ceļa locītavu un vēlāk to iztaisnojot, novērtēju – vai ir jūtama bērna pretestība vai arī kustība ir bez pretestības un viegli padodas).
- Novērtēju mazuļa refleksus (automātiskas no gribas neatkarīgas atbildes reakcijas uz kairinājumu).
- Novērtēju bērna reakciju uz izmeklēšanu, sociālo funkciju attīstību, izziņu.
- Veicu auskultāciju – pielietoju diagnosticēšanas metodi, kurā tiek izklausīta plaušu funkcija.
Bērna kustību un pozu daudzveidība. Kāpēc tas ir svarīgi?
Mana ikdiena saistīta ar novērojumiem. Runājot par zīdaiņa attīstību, uzskatu, jo daudzveidīgākas kustības un pozas bērnam, jo nākotnē bērnam lielāka stabilitāte, līdzsvars, prasmīgākas kustību pārejas, vertikalizējoties, un vēlāk stāja, gaita. Tieši kustību un pozu dažādībai ir vērtība. Bieži vecākiem šķiet, ka bērna attīstība norit veiksmīgi, bez sarežģījumiem, tomēr es ieteiktu apmeklēt fizioterapeitu.
Pastāv liela atšķirība starp vecāku redzējumu un bērna patiesām kustību prasmēm, kustību demonstrēšanu. Mans ieteikums būtu apmeklēt fizioterapeitu, lai vecākiem radītu jaunu viedokli un skatījumu par bērna garīgo un fizisko attīstību. Piemēram, par pamatu darbā izmantoju elementus no Bayley skalas, sniedzu vecākiem ieteikumus un konkrētus uzdevumus par bērna prasmēm, lai tās attīstītu nākotnē.
Atkarībā pēc izmeklēšanas datiem, katram individuāli tiek ieteikts kustību terapijas biežums. Dažkārt tā varētu būt vizīte 1x nedēļā vai 1x divās nedēļās, vai 1x mēnesī, lai sekotu bērna attīstībai un to pieskatītu.
Par kādiem jautājumiem sniedzu konsultācijas?
- Par orofaciālo fizioterapiju – zīšanas, rīšanas, meklēšanas refleksu stimulāciju. Terapija ir paredzēta mazuļiem ar:
- ģenētiskiem sindromiem (iedzimtām slimībām) un muskuļu hipotoniju (samazināts cīpslu reflekss un samazināts muskuļu spēks);
- aizkavētu sajūtu attīstību (apkārtnes uztvere, priekšstatu veidošanās par objektu īpašībām, krāsa, forma, lielums) un aizkavētu kustību attīstību.Mutes un sejas miofunkcionālā (muskuļu) struktūra ietekmē arī mazuļa kopējo attīstību (stāju, gaitu, ķermeņa simetriskumu). Konsultēšu par nepieciešamajiem vingrojumiem un dzīvesveidu, izveidošu ārstēšanas plānu. Tāpat sniedzu rekomendācijas par bērna māneklīša izvēli, veidiem un to nepieciešamību.
- Zīdaiņa patstāvīgas un komfortablas ēšanas apgūšana. Zīšanas pozu apmācība mazulim, bērnam ēdot no pudelītes. Mātes pozīcija barošanas laikā, acu kontakts, pakavspilvena pielietošana konkrētās situācijās, vietas izvēle, sarunas un barošanas process. Nepieciešamības gadījumā pie vājas, neizteiktas zīšanas sniedzu konsultāciju par maiga rakstura mīmikas muskulatūras stimulāciju ar pieskārieniem, lai veicinātu neatkarīgu zīšanu.
- Par pieskārienu terapiju sensorai (sajūtu) stimulācijai (bērna spējai sajust pieskārienus, pieskaršanos). Līdz 7 gadu vecumam ir ļoti svarīgi, lai bērns attīstītu savas sajūtas. Šajā laikā bērnu būtu pēc iespējas biežāk jāņem rokās, klēpī, ar bērnu ir jārunā, jāpiedāvā bērnam pieskarties dažādiem priekšmetiem (aptaustīt tos), jāpalīdz un jāmudina bērnam kustēties. Šāda rīcība ietekmē bērna turpmāko dzīvi, veselību (muskuļu, ķermeņa spēku, runu, uzvedību, adekvātu reakciju uz notiekošo). Konsultācijas laikā arī izvērtēju vai mazulis atbilstoši (adekvāti) uztver apkārtējo vidi. Ja uztvere nav adekvāta, tad ir ļoti svarīgi pēc iespējas jaunākā vecumā uzsākt terapiju, vecākiem norādīt par turpmāko terapijas veida izvēli.
- Par bērna mājvietas iekārtošanu, lai veicinātu bērna attīstību. Vidē nepieciešamo priekšmetu izvietošanas veidiem, līmeņiem, to raksturu un dažādību. Attīstības sekmējošo objektu, aprīkojumu pielietošana terapeitiskos nolūkos īslaicīgi vai ilgtermiņā. Vecāku loma, atrodoties bērna vidē.
- Par rotaļlietu izvēli bērnam, ņemot vērā bērna vecumu un attīstību. Ne vienmēr kustību un izziņas attīstību veicinošas rotaļlietas ir dārgas un vecākiem nepieejamas. Sniedzu konsultācijas par ikdienā izmantojamiem drošiem sadzīves priekšmetiem, ko aprūpētāji var piedāvāt mazulim. Izskaidroju paredzamās darbības, mērķus, kādi būtu jāpanāk, izmantojot attiecīgo priekšmetu bērna rotaļās, izziņai. Tāpat būtiska ir bērna ķermeņa pozīcija, tai jābūt pēc iespējas ar vismazāko gravitācijas spēka ietekmi, lai neradītu bērnam piepūli un slodzi. Rotaļāšanās laikā bērns nomierinās, gūst pieredzi pats no savām darbībām un aktivitātēm, atslābinās un tādējādi pilnvērtīgi apgūst izziņas prasmes, mācās.
- Par bērna elpošanas funkciju sekmējošiem vingrojumiem, kurus vecāki var turpināt veikt patstāvīgi mājās. Atkarībā no bērna vecuma, iesaku dažādus pūšanas vingrojumus, bērna pozīcijas elpošanas nodarbību laikā, pasīvas kustības, ko veic vecāki vai aktīvas kustības, ko spēj pats bērns. Par pozu ietekmi uz elpošanas spējām – kādas relaksējošas pozas jāievēro un cik bieži, lai veicinātu bronhu drenāžu, sekrētu no elpošanas ceļiem, lai bērns varētu produktīvi atklepoties.
- Konsultācija par autokrēsliņa lietošanu, drošības noteikumu pārruna ar vecākiem.
- Slinga (speciāla lakata) izmantošana bērna nēsāšanai, ņemot vērā bērna vecumu. Mazulim būtu nepieciešams atrasties mātes tuvumā. Slinga izmantošana palīdz mazulim apzināties, izzināt apkārtējo pasauli un sākt tai pielāgoties. Atsevišķos pētījumos konstatēts, ka slinga lietošana paātrina mazuļa garīgo un fizisko attīstību. Tomēr, nepareizi lietojot slingu, pārmērīgi ilga atrašanās slingā, kad bērns ir piespiedu pasīvā pozā un neievērojot bērna vecumu, kā arī kustību un muskulatūras prasmes, var rasties kustību un pozas ierobežojumi mazulim. Konsultācijas laikā tiek veiktas pārrunas par slinga lietošanas ilgumu, kā arī slinga lietošanas nepieciešamību, saistībā ar noteiktām situācijām.
- Ķengura un ergonomiskās somas nepieciešamība. Ķengura somu, salīdzinot ar slingu, var ātrāk un vieglāk uzvilkt. Tomēr, ķengura somu vēlams lietot reti un neilgu laiku. Un šādā somā būtu jāpārnēsā mazuļi, kuri ir sasnieguši rāpošanas un aktīvās sēdēšanas vecumu. Piemēram, 3 mēn. vecu zīdaini nēsājot mazuli ķengura somā, nevienmērīgi tiek sadalīts mazuļa svars un mazuļa kājas atrodas fizioloģiski nepareizā stāvoklī. Vecāki tādejādi nodara lielu kaitējumu bērna mugurkaulam, muskulatūras attīstībai.
- Bērna staiguļa, manēžas, sētas un sētiņas pielietojums. Sniegšu informāciju par bērna staiguļa, sētiņas un manēžas pielietošanas mīnusiem, par drošības prasībām, par to, kā un kad, ņemot vērā bērna stabilitāti un kustību prasmes, izmantot uzskaitītās palīgierīces. Uzsveru, ka bērna normāli noritošai kustību attīstībai staigulis nav nepieciešams. Tāpat, sniegšu informāciju par to, kā izvēlēties sētu bērnam (materiāli, konstrukcijas), kādās situācijās un kādiem mērķiem ir lietderīgi izmantot sētu, ne sētiņu bērnam.
- Iedrošināt jaunās māmiņas uzņemties ikdienas rūpes par mazuli.
- Mātes un bērna mijiedarbības uzlabošana, emocionālā kontakta sekmēšana.
- Uzlabot zīdaiņa zīšanas, elpošanas funkciju.
- Normalizēt zīdaiņa, bērna muskulatūras tonusu.
- Mazināt zarnu kolikas (gāzu, gaisa apjomu zarnās).
- Veicināt bērnam zarnu peristaltiku (zarnu muskulatūras ritmiskumu, viļņveidīgu saraušanos).
- Kustību centrēšana uz ķermeņa viduslīniju, ķermeņa viduslīnijas apzināšanās, ķermeņa izjūtas sekmēšana.
- Uzlabot zīdaiņa spēju kontrolēt ķermeni, izmantot muskuļu spēku, saglabāt līdzsvaru, koordināciju.
- Mazināt satraukumu, uzbudinājuma procesus, vispārēja nomierināšana, šūpošanas pozas, veidi un izvairīšanās no haotiskām kustībām.
- Brīvās rotaļāšanās sekmēšana, rotaļlietu izvēle zīdaiņa attīstībā.