“Lai nerastos stājas problēmas” Žurnāls “Mans mazais”. 2009.gada augusta publikācija.
Stājas nozīmība
Normāla stāja – tas ir balsta un kustību aparāta līdzsvara stāvoklis, kas pasargā organismu no traumām un deformācijas gan miera stāvoklī, gan kustību brīdī. Laba stāja iekšējiem orgāniem nodrošina optimālu novietojumu un efektīvu, ekonomisku muskulatūras darbu.
Pareiza stāja ir svarīga ne tikai, lai labi izskatītos. Tā ietekmē arī vispārējo veselības stāvokli, pašapziņu un pašsajūtu.
Nepareizas stājas sekas var izpausties visu dzīvi, var būt galvas reiboņi, elpošanas traucējumi, bieža saaukstēšanās, muguras sāpes, patstāvīgs diskomforts un ierobežota dzīves kvalitāte.
Kāda ir pareiza stāja?
Pareiza stāja ir tad, ja:
- cilvēks stāv taisni un nav sasprindzinājies,
- galva ir pacelta uz augšu un mazliet pavirzīta uz priekšu,
- pleci ir taisni, atbrīvoti un mazliet virzīti uz aizmuguri, lāpstiņas atrodas cieši pie krūšu kurvja,
- rokas ir brīvas, bez sasprindzinājuma un plaukstas atrodas mazliet aiz gurniem,
- krūšu kurvis ir taisns (nav ieliekts uz iekšu),
- vēders ir ievilkts,
- iegurnis atrodas vienā līmenī,
- sēžamvietas muskuļi ir atbrīvoti,
- ceļgali ir mazliet saliekti,
- ķermeņa svars ir vienmērīgi sadalīts pa visu pēdu,
- ķermenis ir simetrisks.
Stāja ir atkarīga no muskulatūras tonusa, ne spēka. Pretējām muskulatūras grupām jābūt savstarpēji līdzsvarotām, sabalansētām. Testējot ķermeņa muskulatūru, var atklāties, ka labās un kreisās puses muskulatūras sasprindzinājums jeb tonuss ir atšķirīgs.
Nepareizas stājas izpausmes un rašanās iemesli
Līdz gada vecumam stājas, mugurkaula problēmas faktiski ir nemanāmas. Tomēr, stājas (mugurkaula) problēmas var konstatēt, atbildot uz šādiem jautājumiem:
- Vai mazulis pamatā visu laiku raugās uz vienu pusi un gandrīz nepagriež galvu uz otru pusi?
- Vai mazulim ir asimetriskas sēžamvietas krokas?
- Vai labās un kreisās puses muskulatūras sasprindzinājums ir atšķirīgs (muskuļu tonuss)?
- Vai mazulim ir konstatēta perinatālā encefalopātija? Attīstās auglim vai jaundzimušam, sakarā ar nepietiekamu skābekļa piegādi smadzenēm.
- Vai mazulim ir konstatētas rahīta pazīmes?
- Kad vertikalizējat mazuli uz kājām (stāvus), vai:
- Pēdas pārmērīgi izvērstas uz sāniem, ieņem platu atbalsta bāzi?
- Mazulis svaru balsta uz pēdas iekšpusi vai ārpusi?
- Mazulis stāv uz pirkstgaliem?
- Mazulis ir sācis sēdēt pirms vēl ir sācis rāpot?
- Vai Jūs sēdināt mazuli bērnu krēsliņā, ķengursomā, pirms mazulis ir sasniedzis 7. – 8. mēnešu vecumu?
Ja uz jebkuru no jautājumiem atbilde ir “jā”, tas nozīmē, ka pastāv risks, ka bērnam radīsies vai ir radušās stājas problēmas (skoliotisks izliekums jeb ķermeņa asimetrija muskulatūras disbalansa – nevienmērīga sasprindzinājuma dēļ).
Skolioze un kifoze
Skolioze ir nepareizs mugurkaula izliekums sānu virzienā (Fizioterapeits skoliozi izvērtē, bērnu izmeklējot no mugurpuses un priekšpuses). Skoliozei var pievienoties mugurkaula skriemeļu savērpums jeb rotācija, ko konstatē rentgenoloģiski. Skoliozes rašanās iemesli var būt dažādi:
- Funkcionāla skolioze – raksturīgs slīps iegurnis vai nevienādi kāju garumi.
- Iegūta skolioze – traumas, mugurkaula bojājuma rezultātā.
- Idiopātiska skolioze – neiroloģisks iemesls, centrālās nervu sistēmas anomālijas dēļ, slimo 10 – 12. gadu vecas meitenes, kā rezultātā veidojas nevienāda garuma muskuļi, kuri piestiprinās pie ribām, kas bērnam rada problēmas ejot, veidojas rotācijas iztrūkums un fiksēts, sānisks mugurkaula izliekums.
Izšķir “C” veida un “S” veida skoliozes.
Vēl viena nepareizas stājas izpausme ir kifoze – mugurkaula nepareizs un pārmērīgs izliekums krūšu daļā uz mugurpusi. Fizioterapeits kifozi konstatē, bērna stāju izvērtējot no sāniem. Biežākais iemesls: ilgstoša atrašanās sēdus stāvoklī, mazkustība.
Kā jārīkojas vecākiem, lai bērnam veicinātu pareizu stāju?
Līdz 1,5 – 2 mēnešu vecumam mazulis atrodas gultiņā. Tā ir normāla fizioloģiska reakcija, kad bērns pēc piedzimšanas pirmos mēnešus atrodas saliektā ķermeņa pozā (embrija poza). No saliektā stāvokļa, kuru bērns ieņēmis mātes vēderā, būtu jāatvadās pakāpeniski.
Pēc iespējas biežāk mazuli jāņem uz rokām, cieši jāpiespiež šūpuļa tvērienā. Kad mazulis ir nemierīgs, lēni un mierīgi jāpašūpo mazulis augšup un lejup, iesēžoties it kā nelielā pietupienā. Šūpošana atslābina muskulatūru (muskuļi nav sasprindzināti).
Līdz ko mazulis ir sasniedzis 2 mēnešu vecumu, nepieciešamas kustības. Vecāki var iekārtot bērnam drošu telpu uz grīdas, norobežojot to ar pakavspilvenu vai sarullētu segu, kur bērns ikdienā 10 – 15 minūtes varētu uzsākt spēlēties. Ja mājās ir lielāki bērni vai mājdzīvnieki, vecāki var izmantot manēžu vai sētiņu, tai jābūt pietiekami lielai, lai bērnam, sasniedzot 5 mēnešu vecumu, būtu vieta, kur velties. Bērnam uzsākot pārvietoties, jānodrošina atvērta telpa, bez manēžas vai sētiņas. Gultiņā bērnam būtu jāatrodas tikai tāpēc, lai aizmigtu un gulētu.
Kad bērns ir sasniedzis 6 mēnešu vecumu, mājoklī būtu jāiekārto “stūrītis bērnam”. Uz grīdas var izklāt paklāju un izvietot rotaļlietas. Sīkākas nianses rekomendēs Fizioterapeits. Mazulim jāiemācās darboties patstāvīgi, veidot kustību pārejas, vēlāk jāiemācās arī pārvietoties. Tāpat, vecākiem ir regulāri jārotaļājas ar bērnu un bērnam ir jāveic vecumam atbilstoši, attīstoši vingrojumi.
Zīdaiņa vecumā ļoti svarīgi ir attīstīt bērna rāpošanas prasmes. Vecāki var nogulties blakus mazulim un mazulis var rāpties virsū vecākiem, mēģinot pārrāpties pāri. Tomēr, bieži vien vecāki ierobežo mazuli, bērns ilgu laiku atrodas vienā pozā uz muguras, visbiežāk gultiņā, ir mazkustīgs. No tā ir jāizvairās. Mazulim ir jākustas, jādod iespēja atrasties plašā telpā, uz grīdas, ar dažādiem segumiem.
Nedrīkst piedāvāt mazulim sēdus vai stāvus pozu, kurš pats vēl nestaigā un nesēž. Visam jānotiek pakāpeniski un bērnam tas ir jādara pašam (vecākiem nav priekšlaikus jāpiedāvā bērnam sēdus vai stāvus poza). Pirms bērns patstāvīgi, aktīvi sēž vai stāv, bērnam ir jāspēj rāpot, jānostiprina muguras muskulatūra. Ja muguras muskulatūra būs vāja, tā nespēs noturēt mugurkaulu vertikālā stāvoklī. Tāpat, ir jānostiprina kāju un pēdu muskuļi, pretējā gadījumā kājas nespēs izturēt bērna svaru, ieņems platu atbalsta laukumu, kā rezultātā ar laiku radīsies “stājas vājums”. Ja pēdu, potīšu muskuļi nebūs pietiekami spēcīgi, var rasties nevēlami pēdas izliekumi.
Jānodrošina, lai pirmsskolas vecuma bērnam būtu pietiekamas kustības (izvairīties no hipodinamijas).
Mazkustīgu dzīvesveidu bērniem veicina aizraušanās ar datoru, viedtelefonu. Vecākiem būtu jāseko, lai bērns pēc iespējas mazāk laika pavada pie datora. Tāpat būtu jāierobežo laiks, kuru bērns pavada, rīkojoties ar viedtelefonu.
Pievēršot uzmanību bērna pozai, bieži vien bērns atrodas pārmērīgi saliecies uz priekšu, nolaistiem pleciem un galvu, dažkārt asimetriski balstoties uz vienas ķermeņa puses. No šādas situācijas ir jāizvairās. Bērnam ir nepieciešamas kustības, aktivitātes (skriešana, kāpšana, lekšana, rāpšanās, līšana, rāpošana utt.).
Sēdus stāvoklis bērniem ir ļoti kaitīgs, jo šādā stāvoklī ķermeņa muskulatūra nodarbināta vienveidīgi, raksturīgs saliecējmuskulatūras sasprindzinājums. Ikdienā interesantas nodarbošanās, kā piemēram, zīmēšanu, grāmatu skatīšanos, spēlēšanos ar viedtālruni, var piedāvāt bērnam veikt, atrodoties uz vēdera vai stāvot kājās.
Līdz 4-5 gadu vecumam ir svarīgi, lai bērns neatrastos sēdus stāvoklī ilgāk par 25 – 30 minūtēm. Ja ir bijusi sēdus poza, nepieciešams pāriet uz citu aktivitāti.
Lielākiem bērniem mājās var ieplānot zviedru sienu kāpelēšanai, ievērojot drošības noteikumus. Bērnam pēc iespējas būt jāatrodas ārā, svaigā gaisā, kur var veikt dažādas fiziskas aktivitātes, nodrošinot daudzveidīgas kustības. Vecākiem vienmēr jāpārliecinās, lai bērns būtu drošībā un jāseko līdzi bērnam.
Atsevišķi vingrojumi pareizas stājas saglabāšanai
Svarīgi no piedzimšanas brīža sekot bērna pozīcijai, ķermeņa simetrijai guļus stāvoklī. Stājas problēmas nerodas vienā dienā. Svarīgi ir pareizi ikdienas aprūpes paņēmieni ar bērnu vai handling. Katram bērnam ieteicama Fizioterapeita konsultācija un rekomendācijas par pozicionēšanas principiem pirmajos dzīves mēnešos.
Mazulim, kurš sasniedzis divu mēnešu vecumu, var uzsākt kustību terapijas vingrojumus.
Pirmsskolas vecuma bērnam, atrodoties vertikālā stāvoklī, virziet plecus uz aizmuguri, lai lāpstiņas atrastos pēc iespējas tuvāk viena otrai. Šādu stāvokli saglabājiet apmēram 10 sekundes, pēc tam atslābiniet muskuļus. Korekcijas veikšanai varat bērnam piedāvāt vingrošanas nūju. Tai jāatrodas aiz mugurkaula horizontālā stāvoklī, elkoņa līmenī, mazliet virs jostas daļas. Bērns ar elkoņiem aptver nūju, tā pasīvi veic plecu joslas novietojumu uz aizmuguri. Šādu vingrojumu varat bērnam piedāvāt veikt katru dienu. Vingrojums nostiprina plecu muskulatūru un sekmē pareizas stājas pozīciju, atgādina bērnam fizioloģiski pareizu plecu joslas un lāpstiņu stāvokli.
Ļoti ieteicams lokanības vingrojums pirmsskolas vecuma bērnam. Viens no vingrojumiem varētu būt sekojošs.
Stāvoklis – ar plaukstām un ceļgaliem atbalsts pret grīdu (stāvoklis četrrāpus). Izlieciet bērna muguru uz augšu, ieraujiet vēderu, nolaidiet galvu. Lūdziet bērnu saglabāt šādu stāvokli apmēram 10 sekundes. Sekojiet bērna elpošanai, tā ir vienmērīga, bez elpas aiztures. Pēc tam ielieciet bērna muguru uz leju un paceliet galvu. Atkal saglabājiet šādu stāvokli apmēram 10 sekundes. Vingrojumu būtu ieteicams izpildīt sākumā 1 x dienā 3 – 4 piegājienos, pakāpeniski atkārtojot vairākas reizes. Svarīgi vingrojumu veikt un piedāvāt četrrāpus stāvokli, kad bērns ilgāku laika periodu atradies sēdus stāvoklī.
Lai nodrošinātu pareizu stāju, visbūtiskāk ir nostiprināt muguras atliecējmuskulatūru, kura atbild par pareizu un staltu stāju. Pēc konsultācijas ar fizioterapeitu un apmācības procesa, ievērojot norādījumus vingrojuma izpildē, arī mājas apstākļos var veikt vingrojumus muguras muskulatūras nostiprināšanai.
