“Kad jāsāk rāpot” žurnāls “Mans Mazais” 2009. gada augusts.
Kāpēc rāpošana ir svarīga?
Rāpošana palīdz un sagatavo bērnu vertikālam stāvoklim, būtiski tiek nostiprināta muguras muskulatūra. Mugurkauls atrodas paralēli pamatnei, tādējādi ar vismazāko slodzes ietekmi, bērns virzās uz priekšu. Rāpojot attīstās arī citi plecu un roku muskuļi, uzlabojas mazuļa kustību koordinācija un paaugstinās intelekts. Rāpojot, mazulim ir vairāk jādomā, jāizzina apkārtne, jāpieņem lēmumi (piemēram, uz kuri pusi rāpot).
Rāpošanas rezultātā mazulis arī attīsta sīko motoriku, mazās muskuļu grupas, jo mazulis var aizrāpot pie dažādiem priekšmetiem, aptaustīt šos priekšmetus, paņemt rokās, izpētīt. Turklāt, rāpojot, mazulis masē savas plaukstas. Plaukstas saskaras ar dažāda rakstura segumu, piemēram, ar paklāja, grīdas, segas virsmu un notiek jušanas attīstoši pieskārieni.
Rāpošana ir labs līdzeklis pret paaugstinātu muskulatūras tonusu (sasprindzinātiem muskuļiem). Tiek panākta ķermeņa atbrīvošanās un pārvietošanās.
Mazulis rāpošanas procesā izjūt un gūst pieredzi par diagonālām kustībām, gluži tāpat, kā tas notiek staigājot (piemēram, labā plecu locītava virzās uz pretējā iegurņa pusi).
Rāpošana sniedz bērnam stabilitāti šai pozā, rāpošanas procesā bērns mācās kustību pārejas, piemēram, no četrrāpus pozas ieņemt sānsēdi un otrādi.
Tāpat nozīmīga ir pakāpeniska virzīšanās – soli pa solim – uz augstāku pozu – stāvus pozu, bērns no rāpus pozas apgūst ceļa stāju, vēlāk caur daļēju ceļa stāju ar vienas kājas ceļgala balstu pieceļas vertikāli.
Jāpiebilst, ka rāpus pozā bērnam atbrīvojas apakšžoklis, vieglāk iespējama dažādu skaņu izdošana, artikulēšana, kas nepieciešama valodas apguvei nākotnē.
Kad bērnam jāsāk rāpot?
Zīdainis parasti sāk rāpot 8 – 9 – 10 dzīves mēnesī. Tomēr galvenais jautājums par rāpošanas attīstību nav vecums, kad bērns uzsāk rāpot, bet gan – kādas kustības un pozas prot bērns krietnu laiku pirms rāpošanas vecuma. Rāpošanas prasmes bērns apgūst pakāpeniski, bērna kustību prasmes būtu jāizvērtē daudz agrāk nekā rāpošanas vecumā. Nespēja rāpot nerodas vienā dienā. Aizdomīgas iezīmes, novēlotas kustības vai to trūkumus var pamanīt daudz ātrāk.
Ieteikums – katram mazulim būtu rekomendējama fizioterapeita konsultācija 2,5 – 3 dzīves mēnesī, atzinums par kustību attīstību, to izvērtējums. Vecāku atbildība, iniciatīva ikdienas darbībās ar bērnu var sekmēt mazuļa kustību attīstību, veicināt jaunas un daudzveidīgas kustību un pozu prasmes. Vecāku loma ir būtiska, tāpat bērna vides iekārtojums uz grīdas atbilstoši vecumam, noteikta seguma izmantošana patstāvīgas rotaļāšanās prasmju attīstībā. Svarīgi ir sekot un uzraudzīt bērna attīstību, savlaicīgi pamanīt nianses kustību prasmēs, pēc iespējas ātrāk pilnveidot, palielināt un dažādot mazuļa spējas. Dažkārt bērniem ar aizkavētu kustību attīstību, nepieciešama regulāra un jauna kustību parauga veicināšana, ievirzīšana, ierādīšana fizioterapeita vadībā.
Ir dažādi iemesli bērna rāpošanas laika iztrūkumam, kā piemēram, ģenētiskas slimības, vielmaiņas slimības, zems muskulatūras tonuss, iedzimtības faktors, iepriekš pārciestās slimības, gūžas loc. mežģījumi u.c.
Bērni, kuriem ir zems muskulatūras tonuss (sasprindzinājums), rāpošanu uzsāk vēlāk, ap 1 gada vecumu. Mazuļi, ar augstu muskulatūras tonusu (sasprindzinājumu) rāpot sāk pat 6 – 7 dzīves mēnesī. Abos gadījumos bērnam nepieciešams atbalsts un palīdzība.
Paaugstināts muskulatūras sasprindzinājums rada nepieciešamību ātrāk celties kājās, jo pie augsta muskulatūras tonusa ir salīdzinoši grūti kustēties un veidot kustību pārejas, piemēram, velties, rotēt ap asi, līst, rāpot, sēdēt. Par to, ka mazulis uzsāk rāpot jau 6 -7 dzīves mēnesī nebūtu jāpriecājas. Galvenais un būtiskākais, lai bērna kustības ir dažādas, ar daudzveidīgām variācijām, kas nākotnē nodrošina labu, stabilu, koordinatīvu rāpošanu. Pēc kustību attīstības likumiem, bērnam jāapgūst kustību un rotaļāšanās prasmes zemās pozās, sākumā tā ir poza uz muguras, kad mazulim abas rokas ir brīvas.
Kustības pirms mazulis sāk rāpot
Pirms rāpošanas svarīga ir prasme līst uz priekšu, kad ķermeņa augšdaļa un kājas piedalās diagonālās kustībās un sagatavo bērnu rāpošanai. Līšanas gadījumā bērna rumpis pieskaras pamatam, veido platu atbalsta laukumu pret grīdu. Bērnam jāspēj pārvietoties, ar rokām un plecu daļu organizēt ķermeņa svaru uz priekšu. Lai bērns līstu, svarīgs ir muskulatūras spēks rokās, plecu daļā, stabilitāte rumpī. Mazuļiem, kuriem ieilgusi līšanas poza, iespējams, ir vāja korsete – muguras atliecējmuskulatūra un vēderprese.
Pirms rāpošanas uzsākšanas bērnam nozīmīga ir sānsēde ar apakšdelma balsti, kas liecina par labām līdzsvara prasmēm. Tāpat izvērtējamas ir aizsargreakcijas uz sāniem ar plaukstas balsti, kas mazulim nodrošina sēdēšanas iemaņas. Rāpošana un sēdēšana notiek vienā vecumā.
Kāda ir pareiza rāpošana? Četrrāpus poza
Ja bērns ieņem četrrāpus pozu, mugurkaulam jābūt paralēli pamatam, nedrīkst veidoties ieliekums.
Jāvēro, kāda ir bērna augšstilba attiecība pret rumpi, tai jābūt 90 grādu leņķī.
Ceļu locītavas nedrīkst atrasties pārāk platā atbalsta bāzē, izvērsumā.
Pēdām jābūt brīvām, neitrālā pozīcijā, respektīvi, pirkstgals nedrīkst atrasties uz iekšu vai uz ārpusi vērsts.
Augšdelmam ar rumpja augšdaļu jāveido 90 grādu leņķi, elkoņiem jābūt iztaisnotiem, plaukstām – brīvām, pirksti nedrīkst būt saliekti, tiem jābūt iztaisnotiem. Plaukstām jāatrodas neitrālā stāvoklī. Ja bērns tās pārmērīgi cenšas izvērst uz sāniem, iespējams, ar šo novietojumu vēlas panākt stabilitāti plecu daļā.
Par efektīvāko rāpošanas veidu tiek uzskatīta tā saucamā krusteniskā rāpošana. Šādi rāpojot viena mazuļa rociņa un pretējā kājiņa vienlaicīgi tiek paceltas, virzās uz priekšu un vienlaicīgi tiek noliktas uz grīdas. Šādi mazulis var noturēt līdzsvaru.
Kā veicināt rāpošanu?
Jāievēro vienkārši noteikumi:
- Netraucēt (neliegt) bērnam rāpot. Radīt apstākļus, kuros bērnam ir iespējams rāpot. Tātad, vispirms ir vajadzīga pietiekama telpa. Ja mazulis atradīsies šaurā norobežotā gultiņā, manēžā vai sētiņā, tad tur vienkārši nebūs platības, kur varētu rāpot.
- Sākot no 2,5 mēnešu vecuma tad, kad mazulis neguļ, bērnam būtu jāuzturas uz grīdas vismaz 10 – 15 minūtes dienā uz cieta seguma, nevis šaurā gultiņā. Pamatam jābūt cietam, noderēs plāns paklājs, kas apsegts ar vienkrāsaina auduma palagu. Jo mazāka vecuma bērns, jo vairāk viņš baidīsies no atvērtas telpas. Ieteikums – teritoriju uz grīdas norobežot ar pakavspilvena palīdzību.
- Mazuļa apģērbs arī var traucēt rāpot, jo ierobežo kustības. Apģērbam būtu jābūt brīvam un nedaudz izmērā lielākam un tā nedrīkst būt par daudz. Plaukstām un pēdām jābūt brīvām no apģērba, pretējā gadījumā tās var slīdēt. Kad mazuļa āda (ceļgalos) ir nostiprinājusies (nav tik maiga un ievainojama), arī ceļgalu vietas var atstāt neapģērbtas. Tādejādi mazulim būs labāka saķere ar grīdas virsmu un papildus mazulis arī masēs attiecīgās ķermeņa daļas.
- Jāpalīdz bērnam rāpot. Virzīt mazuļa darbības pareizajā virzienā var – piedāvājot vilinošu rotaļlietu, ko viņš varētu sasniegt.
- Vecāks bērns vai paši bērna vecāki var parādīt mazulim, kā ir jārāpo. Ļoti liela iespēja, ka mazulis mēģinās atdarināt kustības (bērniem ir liela vēlme (instinkts) atdarināt citus). Var saritināt mazu matraci, izveidojot cilindriskas formas veltnīti. Pārsieniet to ar auklu, lai matracis neatritinās. Uzlieciet mazuli ar krūtīm uz veltnīša, perpendikulāri veltnītim. Mazuļa plaukstas un ceļgali balstās uz grīdas. Satveriet mazuli aiz kājiņām un paritiniet (pavirziet) mazuli uz priekšu un atpakaļ. Virzīšanās laikā būtu nepieciešams, lai mazulis ar rokām veiktu iešanas kustības (liktu plaukstas uz grīdas kustības virzienā).
- Ja mazulis lien uz vēdera (vēders pieskaras grīdai) un nespēj uzcelties, lai balstītos uz ceļiem un uz plaukstām, tad mazulim var palīdzēt sekojoši. Kad mazulis guļ uz vēdera, novietojiet aptuveni 20 cm platu, salocītu palagu zem viņa vēdera, kas sniegtos no paduses līdz gūžu locītavām. Abus brīvos palaga galus turiet un tādejādi nedaudz atceliet bērnu no pamatnes, lai viņam būtu iespēja ar Jūsu palīdzību ieņemt pasīvi četrrāpus pozu. Mazulim ar rokām un kājām būtu jāatbalstās pret grīdu. Kontrolējot šo pozu, varat veicināt nelielas kustības uz priekšu. Sasniedzamā attālumā variet novietot rotaļlietu. Mazulis vēlēsies sasniegt, satvert rotaļlietu un lielāka iespēja, ka mazulis sāks rāpot, nevis līst uz vēdera.
- Nelieciet mazulim darīt to, kas viņam nepatīk. Visām Jūsu darbībām ir jābūt kā rotaļai. Mazulim jājūtas labi, jājūt prieku no šīm darbībām.
