Kas ir Bobata vingrošana?
Tā ir rehabilitācijas pieeja, vingrošana un kustību terapija, kuras laikā mazulis mācās pareizas, brīvas un daudzveidīgas kustības, kuras atbilst mazuļa vecumam. Tāpat, terapija palīdz veidot mazulim pareizu refleksu mehānismu (veicināt, lai mazulis pareizi reaģētu uz dažādām situācijām).
Šo pieeju sauc arī par neiroloģiskās attīstības terapiju.
Vingrošanas metodiku 20.gadsimta piecdesmitajos gados ir izveidojuši fizioterapeite Berta Bobath un psihiatrs/neirofiziologs Karel Bobath. Sākotnēji metodika tika pielietota pieaugušajiem. Šobrīd metode tiek lietota zīdaiņiem. Latvijā šo metodi lieto, sākot no 1990.gada.
Saskaņā ar šo metodi tiek atzīts, ka jebkuram mazulim ir iespējas uzlabot kustības un palielināt kustību daudzveidību. Lai izmantotu šo pieeju, vispirms pilnībā un rūpīgi jāizvērtē mazuļa funkcionālās prasmes. Visā procesā nepieciešama arī vecāku iesaiste.
Plašāka informācija par Bobata metodi.
Kam ir nepieciešama Bobata vingrošana?
Pamatā šāda vingrošana ir nepieciešama mazuļiem, kuriem ir:
- sasprindzināti muskuļi (paaugstināts muskuļu tonuss) vai nevienmērīgi attīstīta muskulatūra,
- nepareiza ķermeņa attīstība (piemēram, gūžas displāzija, pēdu deformācijas),
- psihomotorās attīstības traucējumi, attīstības aizture vai regress,
- nervu sistēmas traucējumi,
- kustību kvalitātes traucējumi (piemēram, kustību aktivitātes aizkavēšanās, nepareiza kustība),
- grūtības vai nespēja noturēt kādu dabīgu pozu,
- bērnu cerebrālā trieka.
Bobata vingrošana mazulim:
- veicina pozas stabilitāti un simetriju,
- uzlabo ķermeņa izjūtu,
- veicina līdzsvaru un koordināciju,
- dod drošības sajūtu un rada gribu, prieku kustēties,
- netieši veicina valodas, izziņas intereses un sociālo attīstību, jo zīdaiņa vecumā fiziskā un garīgā attīstība ir cieši saistītas.
Vingrošana pamatā paredzēta zīdaiņiem no 3 mēnešu līdz 1 gada vecumam.
Handling jeb pareizi ikdienas aprūpes paņēmieni bērnam ir Bobata terapijas sastāvdaļa. Lai samazinātu paaugstināta muskuļu tonusa iespējamību, vecākiem, aprūpējot bērnu, būtu pareizi jārīkojas un jāveic pareizas darbības. Piemēram, svarīgi, lai abas ķermeņa puses mazulim būtu aktīvas. Tas nozīmē, ka vecākiem mazulis pārmaiņus jānēsā abās rokās.
Bobata vingrošanas norise
Tā ir individuāla vingrošana. Nodarbībā piedalās viens mazulis. Nodarbības ilgums ir apmēram 40-45 minūtes.
Sākumā izvērtēju mazuļa attīstību. Izvērtēšanai ir nepieciešams redzēt, kā mazulis kustas. Jānovērtē t.s. “kustību kvalitāte”, kustību atbilstība “pareizajām” kustībām. Meklēju konkrētus iemeslus (cēloņus) tam, kāpēc Jūsu mazulis nedara vai nespēj darīt to, ko vēlas. Iespējams, ka es arī konstatēšu citas problēmas, par kurām Jūs nemaz nenojaušat (jo ātrāk kāda problēma ir konstatēta, jo vieglāk to var atrisināt).
Ņemot vērā mazuļa attīstību, palīdzu mazulim veikt pareizās kustības un kustību pārejas. Pareizās kustības ir tādas kustības, kuras mazulim būtu jāveic, ņemot vērā mazuļa vecumu. Kā fizioterapeits varu izskaidrot motorās attīstības gaitu, secību, pakāpes un izteikt prognozes.
Tāpat, nodarbības laikā apmācu vecākus terapijas pamata prasmēm. Vecāku/aprūpētāju piedalīšanās ārstēšanas procesā ir ļoti svarīga, jo katru dienu nepieciešams mazulim mācīt pareizās kustības.
Viens no Bobata terapijas mērķiem ir dot vecākiem vai aprūpētājiem tādas zināšanas un spējas, lai viņi zinātu, kā ikdienā palīdzēt mazulim attīstīt savas iemaņas, kustības. Vecākiem būs “jāstrādā” ar mazuli katru dienu, lai gūtu rezultātus. Fizioterapeitu var apmeklēt periodiski, lai novērtētu mazuļa stāvokli, nepieciešamības gadījumā koriģētu darbības plānu un dotu vecākiem attiecīgajai situācijai atbilstošos padomus.
Vingrojumiem var tikt izmantoti dažādi palīglīdzekļi, piemēram, bumba. Rotaļas ir svarīga Bobata terapijas sastāvdaļa. Nodarbību laikā un arī ikdienā mazulim jājūtas apmierinātam, jautram, jo šādas sajūtas veicina ārstēšanu, uzlabo rezultātus.
Kāpēc ārstēšana ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk?
Pētījumu rezultāti liecina, ka jaunāku bērnu centrālajā nervu sistēmā ir vieglāk izdarīt izmaiņas, jo jaunu bērnu (līdz 2,5 gadiem) centrālā nervu sistēma vēl nav pilnībā nobriedusi un ir elastīgāka (plastiskāka).
Sniedzot agrīnu terapiju, var palīdzēt mazuļa nervu sistēmai attīstīties optimāli.
Terapijas procesā mazulis iemācīsies (mazulim būs iespēja iemācīties) tipiskākas (pareizas) kustības un to paraugus, kustību pārejas un pozas, pirms tam, kad mazulis būs pieradis pie nepareiziem, nevajadzīgiem vai kaitīgiem paradumiem. Ja mazulis agrīnā vecumā būs pieradis pie nepareiziem paradumiem, tad vēlākā vecumā būs daudz grūtāk vai pat neiespējami mainīt šos paradumus.
Kopā ar vecākiem tiek svinētas “uzvaras”, prieks par mazām, smalkām lietiņām, ko prot bērns katrā attīstības posmā, prieks par jaunām kustībām, motorās attīstības progresu.
Kustību terapijā ne vienmēr var sasniegt ilgtermiņa mērķi – bērna patstāvīgu vertikalizēšanos, staigāšanu. Kā piemēram, pēc smagām dzemdību traumām, skābekļa trūkuma vai dziļi priekšlaikus dzimušiem bērniem ir liels risks uz paliekošiem kustību traucējumiem.
Dažkārt pielietotās pasīvās metodes – kā kustību izstrāde locītavās ar palīdzību vai jušanas attīstoši pieskārieni rada bērniņam prieku par šo mirkli, par nodarbību, par dzīvi.
Atsevišķas pozas un vingrojumi
Nodarbībās apmācu vecākus vienkāršotām pozām vai kustībām, ko rekomendēju turpināt mājas apstākļos. Konkrētajās pozīcijās izskaidroju mazuļa locītavu novietojumu, lai vecāki patstāvīgi sekotu un kontrolētu bērna pozu un nepieļautu nevēlamās kustības.
Lai atslābinātu plecu daļas muskulatūru 3 – 4 mēnešus vecam zīdainim, jānogulda mazulis uz muguras pakavspilvenā tā, lai pakavspilvena slēgtā puse atrastos pie bērna gūžām. Mazulim jāceļ uz augšu ķermeņa apakšējā daļa (sēžamvieta). Pakavspilvenam cieši jāpieguļ pie bērna ķermeņa sāniem, jaapņem plecu josla un elkoņiem jaatrodas mazliet uz pakaviņa sānu virsmas. Tādejādi ķermeņa apakšējās daļas svars tiks organizēts uz bērniņa plecu joslu un viņs varēs brīvāk rotaļāties ar rociņām, satvert priekšmetus.
Kā svarīgus un noderīgus ieteikumus sniedzu vecākiem nodarboties ar bērniņu ikdienā – jušanas un emocionālā kontakta veidošanai. Kā piemēram, agrīnajā attīstības posmā pirmajos (1 – 3) attīstības mēnešos rekomendējama poza un pieskārieni māmiņai ar bērnu būtu sekojoši :
Mātei sēžot ar nedaudz paceltiem ceļiem, mazulis ir guļus stāvoklī uz mātes augšstilbiem. Bērna galviņa iekārtojas simetriski pa vidu uz mātes ceļiem. Šī ir laba poza acu kontakta veidošanā, jo bērniņš atrodas viduslīnijā.
Veiciniet pieskārienus bērnam, attīstot dažādus kontaktus. Tā piemēram, uzmanīgi satveriet bērna rociņu pēc iespējas plašākā tvērienā un lēni virziet to pie bērna mutes. Nesteidzieties! Paturiet kādu brīdi un pavērojiet, kas notiek. Varbūt mazulis izrāda atsaucību un sāk ar muti čāpstināt. Jūs varat atkārtot šīs skaņas bērnam. Noteikti runājiet par to, ko dara bērns. Esiet vērīgi! Ievērojiet katru izmaiņu bērna mīmikā vai kustībās. Nosauciet to vārdos!
Lēni virziet rociņu pie sejas, vaigiem, degunu, acīm. Vienlaicīgi runājiet un nosauciet savas mazās darbības, ko veicat. Mazulis varēs klausīties ne tikai Jūsu balsī, bet tas radīs viņam arī drošības sajūtu un paredzamību. Izbaudiet kopābūšanas mirkli. Tādejādi, ievērojot secību un pieskaņojoties bērna ritmam, turpiniet veikt pieskārienus kā norādīts zemāk.
Roka – mute
Roka – roka
Roka – ceļi
Ceļi – pēda
Pēda – pēda
Roka – pēda.
Šādus pieskārienus bērniņam veiciet 2-3 x dienā. Jūs jutīsiet kontaktmomentu ilgumu un kvalitāti. Jo mazāks bērniņš, šī pieskārienu terapija aizņems īsaku laiku, piemēram, 5 – 10 min. Ļaujieties sajūtām un uzticieties intuīcijai. Labs acu kontakts, atslābināts bērna ķermenītis un sarunas ar Jums nekad nevar būt par daudz! Ieteicams turpināt minētās aktivitātes līdz vecumam, kad zīdainis pats apzināti šīs aktivitātes parāda.
Terapijā izmantojamie palīglīdzekļi
Strādājot ar bērniem, izmantoju terapijā palīglīdzekļus – ķīlīti, rulli, pusrulli, pakavspilvenu, masāžas ezīšus, FT bumbu 75 cm diametrā, dažāda rakstura līdzsvara virsmas un segumu u.c. Atkarībā pēc bērna vecuma, izvēlētās pozas un palīglīdzekļa novietojuma, kā arī to kombinācijām, mazulim tiek radīts izaicinājums – sajust virsmu dažādību, noturēt pozu pret gravitācijas spēku ar mērķi – sekmēt muskulatūras spēku, stabilitāti, līdzsvaru, koordināciju.